nōmen
marīta marītae f
marīta : nom./voc. singular
marītā : abl. singular
- 1
a married woman, wife
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- gen
- marītae
- f
- marīta
- m
- marītus
dēclīnātiō
| sing | plūr | |
|---|---|---|
| nōm | marīta | marītae |
| acc | marītam | marītās |
| gen | marītae | marītārum |
| dat | marītae | marītīs |
| abl | marītā | marītīs |
| voc | marīta | marītae |