adiectīvum
marītus -a -um
- 1
marital, matrimonial, conjugal
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- marītus
- f
- marīta
- n
- marītum
dēclīnātiō
| sing | plūr | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | |
| nōm | marītus | marīta | marītum | marītī | marītae | marīta |
| acc | marītum | marītam | marītum | marītōs | marītās | marīta |
| gen | marītī | marītae | marītī | marītōrum | marītārum | marītōrum |
| dat | marītō | marītae | marītō | marītīs | marītīs | marītīs |
| abl | marītō | marītā | marītō | marītīs | marītīs | marītīs |
| voc | marīte | marīta | marītum | marītī | marītae | marīta |