verbum
tribūtus -a -um
tribūtum : nom./voc. singular perfect passive participle neuter
tribūtum : acc. singular perfect passive participle masculine/neuter
- 1
bestowed
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- tribūtus
- f
- tribūta
- n
- tribūtum
dēclīnātiō
| sing | plūr | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | |
| nōm | tribūtus | tribūta | tribūtum | tribūtī | tribūtae | tribūta |
| acc | tribūtum | tribūtam | tribūtum | tribūtōs | tribūtās | tribūta |
| gen | tribūtī | tribūtae | tribūtī | tribūtōrum | tribūtārum | tribūtōrum |
| dat | tribūtō | tribūtae | tribūtō | tribūtīs | tribūtīs | tribūtīs |
| abl | tribūtō | tribūtā | tribūtō | tribūtīs | tribūtīs | tribūtīs |
| voc | tribūte | tribūta | tribūtum | tribūtī | tribūtae | tribūta |