adiectīvum
tempestīvus -a -um
tempestīva : nom./voc. singular feminine
tempestīva : nom./acc./voc. plural neuter
tempestīvā : abl. singular feminine
- 1
timely, opportune, fitting
- 2
early, betimes
- 3
mature
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- tempestīvus
- f
- tempestīva
- n
- tempestīvum
dēclīnātiō
| sing | plūr | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | |
| nōm | tempestīvus | tempestīva | tempestīvum | tempestīvī | tempestīvae | tempestīva |
| acc | tempestīvum | tempestīvam | tempestīvum | tempestīvōs | tempestīvās | tempestīva |
| gen | tempestīvī | tempestīvae | tempestīvī | tempestīvōrum | tempestīvārum | tempestīvōrum |
| dat | tempestīvō | tempestīvae | tempestīvō | tempestīvīs | tempestīvīs | tempestīvīs |
| abl | tempestīvō | tempestīvā | tempestīvō | tempestīvīs | tempestīvīs | tempestīvīs |
| voc | tempestīve | tempestīva | tempestīvum | tempestīvī | tempestīvae | tempestīva |