Lexicon Latīnum

nōmen

summitās summitātis f

1
The highest part of something; height, top, summit.

= cacūmen= vertex= apex= culmen= fastīgium ↔ fundus

Fōrmae

fōrmae prīncipālēs

gen: summitātis
f: summitās

dēclīnātiō

	sing	plūr
nōm	summitās	summitātēs
acc	summitātem	summitātēs
gen	summitātis	summitātum
dat	summitātī	summitātibus
abl	summitāte	summitātibus
voc	summitās	summitātēs