adiectīvum
sublīmus -a -um
sublīmō : dat./abl. singular masculine/neuter
- 1
high, lofty
- 2
eminent, exalted, elevated
- 3
sublime
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- sublīmus
- comparātīvus
- sublīmior
- f
- sublīma
- n
- sublīmum
- comparātīvus n
- sublīmius
dēclīnātiō
| sing | plūr | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | |
| nōm | sublīmus | sublīma | sublīmum | sublīmī | sublīmae | sublīma |
| acc | sublīmum | sublīmam | sublīmum | sublīmōs | sublīmās | sublīma |
| gen | sublīmī | sublīmae | sublīmī | sublīmōrum | sublīmārum | sublīmōrum |
| dat | sublīmō | sublīmae | sublīmō | sublīmīs | sublīmīs | sublīmīs |
| abl | sublīmō | sublīmā | sublīmō | sublīmīs | sublīmīs | sublīmīs |
| voc | sublīme | sublīma | sublīmum | sublīmī | sublīmae | sublīma |
dēclīnātiō comparātīvus
| sing | plūr | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | |
| nōm | sublīmior | sublīmior | sublīmius | sublīmiōrēs | sublīmiōrēs | sublīmiōra |
| acc | sublīmiōrem | sublīmiōrem | sublīmius | sublīmiōrēs, sublīmiōrīs | sublīmiōrēs, sublīmiōrīs | sublīmiōra |
| gen | sublīmiōris | sublīmiōris | sublīmiōris | sublīmiōrum | sublīmiōrum | sublīmiōrum |
| dat | sublīmiōrī | sublīmiōrī | sublīmiōrī | sublīmiōribus | sublīmiōribus | sublīmiōribus |
| abl | sublīmiōre, sublīmiōrī | sublīmiōre, sublīmiōrī | sublīmiōre, sublīmiōrī | sublīmiōribus | sublīmiōribus | sublīmiōribus |
| voc | sublīmior | sublīmior | sublīmius | sublīmiōrēs | sublīmiōrēs | sublīmiōra |