Lexicon Latīnum

adiectīvum

sēgnis -e

sēgnis : nom./voc. singular feminine/masculine

sēgnis : gen. singular

sēgnīs : acc. plural feminine/masculine

1
slow, tardy, torpid, inactive, unenergetic, lazy

= dēses= iners= piger= ignāvus= socors= murcidus= languidus ↔ vīvus↔ strēnuus↔ impiger↔ alacer↔ ācer

Fōrmae

fōrmae prīncipālēs

sēgnis, sēgniter
comparātīvus: sēgnior
superlātīvus: sēgnissimus
n: sēgne
comparātīvus n: sēgnius

dēclīnātiō

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	sēgnis	sēgnis	sēgne	sēgnēs	sēgnēs	sēgnia
acc	sēgnem	sēgnem	sēgne	sēgnēs, sēgnīs	sēgnēs, sēgnīs	sēgnia
gen	sēgnis	sēgnis	sēgnis	sēgnium	sēgnium	sēgnium
dat	sēgnī	sēgnī	sēgnī	sēgnibus	sēgnibus	sēgnibus
abl	sēgnī	sēgnī	sēgnī	sēgnibus	sēgnibus	sēgnibus
voc	sēgnis	sēgnis	sēgne	sēgnēs	sēgnēs	sēgnia

dēclīnātiō comparātīvus

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	sēgnior	sēgnior	sēgnius	sēgniōrēs	sēgniōrēs	sēgniōra
acc	sēgniōrem	sēgniōrem	sēgnius	sēgniōrēs, sēgniōrīs	sēgniōrēs, sēgniōrīs	sēgniōra
gen	sēgniōris	sēgniōris	sēgniōris	sēgniōrum	sēgniōrum	sēgniōrum
dat	sēgniōrī	sēgniōrī	sēgniōrī	sēgniōribus	sēgniōribus	sēgniōribus
abl	sēgniōre, sēgniōrī	sēgniōre, sēgniōrī	sēgniōre, sēgniōrī	sēgniōribus	sēgniōribus	sēgniōribus
voc	sēgnior	sēgnior	sēgnius	sēgniōrēs	sēgniōrēs	sēgniōra