nōmen
pūnctus pūnctī m
pūnctum : acc. singular
- 1
point
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- gen
- pūnctī
- m
- pūnctus
dēclīnātiō
| sing | plūr | |
|---|---|---|
| nōm | pūnctus | pūnctī |
| acc | pūnctum | pūnctōs |
| gen | pūnctī | pūnctōrum |
| dat | pūnctō | pūnctīs |
| abl | pūnctō | pūnctīs |
| voc | pūncte | pūnctī |
nōmen
pūnctum : acc. singular
point
| sing | plūr | |
|---|---|---|
| nōm | pūnctus | pūnctī |
| acc | pūnctum | pūnctōs |
| gen | pūnctī | pūnctōrum |
| dat | pūnctō | pūnctīs |
| abl | pūnctō | pūnctīs |
| voc | pūncte | pūnctī |