adiectīvum
physicus -a -um
- 1
Of or pertaining to natural philosophy or physics; physical, natural.
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- f
- physica
- n
- physicum
dēclīnātiō
| sing | plūr | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | |
| nōm | physicus | physica | physicum | physicī | physicae | physica |
| acc | physicum | physicam | physicum | physicōs | physicās | physica |
| gen | physicī | physicae | physicī | physicōrum | physicārum | physicōrum |
| dat | physicō | physicae | physicō | physicīs | physicīs | physicīs |
| abl | physicō | physicā | physicō | physicīs | physicīs | physicīs |
| voc | physice | physica | physicum | physicī | physicae | physica |