verbum
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- obstipēscō, obstupēscō
- perfectum āctīvum
- obstipuī, obstupuī
indicātīvus āctīvum
| praesēns | imperfectum | futūrum | perfectum | plūsquamperf. | fut. perfectum | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 sing | obstipēscō, obstupēscō | obstipēscēbam, obstupēscēbam | obstipēscam, obstupēscam | obstipuī, obstupuī | obstipueram, obstupueram | obstipuerō, obstupuerō |
| 2 sing | obstipēscis, obstupēscis | obstipēscēbās, obstupēscēbās | obstipēscēs, obstupēscēs | obstipuistī, obstupuistī | obstipuerās, obstupuerās | obstipueris, obstupueris |
| 3 sing | obstipēscit, obstupēscit | obstipēscēbat, obstupēscēbat | obstipēscet, obstupēscet | obstipuit, obstupuit | obstipuerat, obstupuerat | obstipuerit, obstupuerit |
| 1 plūr | obstipēscimus, obstupēscimus | obstipēscēbāmus, obstupēscēbāmus | obstipēscēmus, obstupēscēmus | obstipuimus, obstupuimus | obstipuerāmus, obstupuerāmus | obstipuerimus, obstupuerimus |
| 2 plūr | obstipēscitis, obstupēscitis | obstipēscēbātis, obstupēscēbātis | obstipēscētis, obstupēscētis | obstipuistis, obstupuistis | obstipuerātis, obstupuerātis | obstipueritis, obstupueritis |
| 3 plūr | obstipēscunt, obstupēscunt | obstipēscēbant, obstupēscēbant | obstipēscent, obstupēscent | obstipuēre, obstipuērunt, obstupuēre, obstupuērunt | obstipuerant, obstupuerant | obstipuerint, obstupuerint |
coniūnctīvus āctīvum
| praesēns | imperfectum | perfectum | plūsquamperf. | |
|---|---|---|---|---|
| 1 sing | obstipēscam, obstupēscam | obstipēscerem, obstupēscerem | obstipuerim, obstupuerim | obstipuissem, obstupuissem |
| 2 sing | obstipēscās, obstupēscās | obstipēscerēs, obstupēscerēs | obstipuerīs, obstupuerīs | obstipuissēs, obstupuissēs |
| 3 sing | obstipēscat, obstupēscat | obstipēsceret, obstupēsceret | obstipuerit, obstupuerit | obstipuisset, obstupuisset |
| 1 plūr | obstipēscāmus, obstupēscāmus | obstipēscerēmus, obstupēscerēmus | obstipuerīmus, obstupuerīmus | obstipuissēmus, obstupuissēmus |
| 2 plūr | obstipēscātis, obstupēscātis | obstipēscerētis, obstupēscerētis | obstipuerītis, obstupuerītis | obstipuissētis, obstupuissētis |
| 3 plūr | obstipēscant, obstupēscant | obstipēscerent, obstupēscerent | obstipuerint, obstupuerint | obstipuissent, obstupuissent |
imperātīvus āctīvum
| praesēns | futūrum | |
|---|---|---|
| 1 sing | — | — |
| 2 sing | obstipēsce, obstupēsce | obstipēscitō, obstupēscitō |
| 3 sing | — | obstipēscitō, obstupēscitō |
| 1 plūr | — | — |
| 2 plūr | obstipēscite, obstupēscite | obstipēscitōte, obstupēscitōte |
| 3 plūr | — | obstipēscuntō, obstupēscuntō |
īnfīnītīvus
- praesēns āctīvum
- obstipēscere, obstupēscere
- praesēns passīvum
- —
- praesēns
- obstipēscere, obstupēscere
- perfectum āctīvum
- obstipuisse, obstupuisse
- perfectum āctīvum form-page
- obstupescisse (form-page)
- perfectum passīvum
- —
gerundium
- acc
- obstipēscendum, obstupēscendum
- gen
- obstipēscendī, obstupēscendī
- dat
- obstipēscendō, obstupēscendō
- abl
- obstipēscendō, obstupēscendō
supīnum
- acc
- —
- abl
- —
participium praesēns āctīvum obstupēscēns
| sing | plūr | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | ||
| nōm | obstupēscēns | obstupēscēns | obstupēscēns | obstupēscentēs | obstupēscentēs | obstupēscentia | |
| acc | obstupēscentem | obstupēscentem | obstupēscēns | obstupēscentēs, obstupēscentīs | obstupēscentēs, obstupēscentīs | obstupēscentia | |
| gen | obstupēscentis | obstupēscentis | obstupēscentis | obstupēscentium | obstupēscentium | obstupēscentium | obstupēscentis |
| dat | obstupēscentī | obstupēscentī | obstupēscentī | obstupēscentibus | obstupēscentibus | obstupēscentibus | |
| abl | obstupēscente, obstupēscentī | obstupēscente, obstupēscentī | obstupēscente, obstupēscentī | obstupēscentibus | obstupēscentibus | obstupēscentibus | |
| voc | obstupēscēns | obstupēscēns | obstupēscēns | obstupēscentēs | obstupēscentēs | obstupēscentia | |
- obstipēscēns, obstupēscēns