verbum · trānsitīvum
obstinō -āre, -āvī, -ātum
obstinātus : nom. singular perfect passive participle masculine
- 1
trāns. to resolve, determine, be firmly resolved, persist
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- obstinō
- perfectum āctīvum
- obstināvī
indicātīvus āctīvum
| praesēns | imperfectum | futūrum | perfectum | plūsquamperf. | fut. perfectum | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 sing | obstinō | obstinābam | obstinābō | obstināvī | obstināveram | obstināverō |
| 2 sing | obstinās | obstinābās | obstinābis | obstināvistī | obstināverās | obstināveris |
| 3 sing | obstinat | obstinābat | obstinābit | obstināvit | obstināverat | obstināverit |
| 1 plūr | obstināmus | obstinābāmus | obstinābimus | obstināvimus | obstināverāmus | obstināverimus |
| 2 plūr | obstinātis | obstinābātis | obstinābitis | obstināvistis | obstināverātis | obstināveritis |
| 3 plūr | obstinant | obstinābant | obstinābunt | obstināvēre, obstināvērunt | obstināverant | obstināverint |
indicātīvus passīvum
| praesēns | imperfectum | futūrum | |
|---|---|---|---|
| 1 sing | obstinor | obstinābar | obstinābor |
| 2 sing | obstināre, obstināris | obstinābāre, obstinābāris | obstinābere, obstināberis |
| 3 sing | obstinātur | obstinābātur | obstinābitur |
| 1 plūr | obstināmur | obstinābāmur | obstinābimur |
| 2 plūr | obstināminī | obstinābāminī | obstinābiminī |
| 3 plūr | obstinantur | obstinābantur | obstinābuntur |
- perfectum periphrastic
- obstinātus + present active indicative of sum (periphrastic)
- plūsquamperf. periphrastic
- obstinātus + imperfect active indicative of sum (periphrastic)
- fut. perfectum periphrastic
- obstinātus + future active indicative of sum (periphrastic)
coniūnctīvus āctīvum
| praesēns | imperfectum | perfectum | plūsquamperf. | |
|---|---|---|---|---|
| 1 sing | obstinem | obstinārem | obstināverim | obstināvissem |
| 2 sing | obstinēs | obstinārēs | obstināverīs | obstināvissēs |
| 3 sing | obstinet | obstināret | obstināverit | obstināvisset |
| 1 plūr | obstinēmus | obstinārēmus | obstināverīmus | obstināvissēmus |
| 2 plūr | obstinētis | obstinārētis | obstināverītis | obstināvissētis |
| 3 plūr | obstinent | obstinārent | obstināverint | obstināvissent |
coniūnctīvus passīvum
| praesēns | imperfectum | |
|---|---|---|
| 1 sing | obstiner | obstinārer |
| 2 sing | obstinēre, obstinēris | obstinārēre, obstinārēris |
| 3 sing | obstinētur | obstinārētur |
| 1 plūr | obstinēmur | obstinārēmur |
| 2 plūr | obstinēminī | obstinārēminī |
| 3 plūr | obstinentur | obstinārentur |
- perfectum periphrastic
- obstinātus + present active subjunctive of sum (periphrastic)
- plūsquamperf. periphrastic
- obstinātus + imperfect active subjunctive of sum (periphrastic)
imperātīvus āctīvum
| praesēns | futūrum | |
|---|---|---|
| 1 sing | — | — |
| 2 sing | obstinā | obstinātō |
| 3 sing | — | obstinātō |
| 1 plūr | — | — |
| 2 plūr | obstināte | obstinātōte |
| 3 plūr | — | obstinantō |
imperātīvus passīvum
| praesēns | futūrum | |
|---|---|---|
| 1 sing | — | — |
| 2 sing | obstināre | obstinātor |
| 3 sing | — | obstinātor |
| 1 plūr | — | — |
| 2 plūr | obstināminī | — |
| 3 plūr | — | obstinantor |
īnfīnītīvus
- praesēns āctīvum
- obstināre
- praesēns passīvum
- obstinārī
- praesēns
- obstināre
- futūrum āctīvum
- obstinātūrum esse
- futūrum passīvum
- obstinātum īrī
- perfectum āctīvum
- obstināvisse
- perfectum āctīvum potential
- obstinātūrum fuisse (potential)
- perfectum passīvum
- obstinātum esse
- perfectum passīvum potential
- —
- fut. perfectum āctīvum
- —
- fut. perfectum passīvum
- obstinātum fore
gerundium
- acc
- obstinandum
- gen
- obstinandī
- dat
- obstinandō
- abl
- obstinandō
supīnum
- acc
- obstinātum
- abl
- obstinātū
- obstinātum
participium praesēns āctīvum
- obstināns
participium futūrum āctīvum
- obstinātūrus
participium futūrum passīvum
- obstinandus
participium perfectum passīvum obstinātus · obstināta · obstinātum
| sing | plūr | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | |
| nōm | obstinātus | obstināta | obstinātum | obstinātī | obstinātae | obstināta |
| acc | obstinātum | obstinātam | obstinātum | obstinātōs | obstinātās | obstināta |
| gen | obstinātī | obstinātae | obstinātī | obstinātōrum | obstinātārum | obstinātōrum |
| dat | obstinātō | obstinātae | obstinātō | obstinātīs | obstinātīs | obstinātīs |
| abl | obstinātō | obstinātā | obstinātō | obstinātīs | obstinātīs | obstinātīs |
| voc | obstināte | obstināta | obstinātum | obstinātī | obstinātae | obstināta |
- obstinātus, obstināta, obstinātum, obstinātē
- comparātīvus
- obstinātior
- superlātīvus
- obstinātissimus