verbum · trānsitīvum
obsīdō -ere, (no perfect stem)
- 1
trāns. to beset, besiege, blockade
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- obsīdō
indicātīvus āctīvum
| praesēns | imperfectum | futūrum | |
|---|---|---|---|
| 1 sing | obsīdō | obsīdēbam | obsīdam |
| 2 sing | obsīdis | obsīdēbās | obsīdēs |
| 3 sing | obsīdit | obsīdēbat | obsīdet |
| 1 plūr | obsīdimus | obsīdēbāmus | obsīdēmus |
| 2 plūr | obsīditis | obsīdēbātis | obsīdētis |
| 3 plūr | obsīdunt | obsīdēbant | obsīdent |
coniūnctīvus āctīvum
| praesēns | imperfectum | |
|---|---|---|
| 1 sing | obsīdam | obsīderem |
| 2 sing | obsīdās | obsīderēs |
| 3 sing | obsīdat | obsīderet |
| 1 plūr | obsīdāmus | obsīderēmus |
| 2 plūr | obsīdātis | obsīderētis |
| 3 plūr | obsīdant | obsīderent |
imperātīvus āctīvum
| praesēns | futūrum | |
|---|---|---|
| 1 sing | — | — |
| 2 sing | obsīde | obsīditō |
| 3 sing | — | obsīditō |
| 1 plūr | — | — |
| 2 plūr | obsīdite | obsīditōte |
| 3 plūr | — | obsīduntō |
īnfīnītīvus
- praesēns āctīvum
- obsīdere
- praesēns passīvum
- —
- praesēns
- obsīdere
gerundium
- acc
- obsīdendum
- gen
- obsīdendī
- dat
- obsīdendō
- abl
- obsīdendō
supīnum
- acc
- —
- abl
- —
participium praesēns āctīvum
- obsīdēns