verbum · dēpōnēns
obloquor -ī, oblocūtus sum
obloquī : present active infinitive
- 1
to speak against someone or something; interrupt a speaker, interject
- 2
to gainsay, contradict
- 3
to sing to, accompany or join in singing
- 4
- 5
to rail at, reproach, abuse
- 6
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- perfectum āctīvum
- oblocūtus sum
indicātīvus āctīvum
| praesēns | imperfectum | futūrum | |
|---|---|---|---|
| 1 sing | obloquor | obloquēbar | obloquar |
| 2 sing | obloquere, obloqueris | obloquēbāre, obloquēbāris | obloquēre, obloquēris |
| 3 sing | obloquitur | obloquēbātur | obloquētur |
| 1 plūr | obloquimur | obloquēbāmur | obloquēmur |
| 2 plūr | obloquiminī | obloquēbāminī | obloquēminī |
| 3 plūr | obloquuntur | obloquēbantur | obloquentur |
- perfectum periphrastic
- oblocūtus + present active indicative of sum (periphrastic)
- plūsquamperf. periphrastic
- oblocūtus + imperfect active indicative of sum (periphrastic)
- fut. perfectum periphrastic
- oblocūtus + future active indicative of sum (periphrastic)
coniūnctīvus āctīvum
| praesēns | imperfectum | |
|---|---|---|
| 1 sing | obloquar | obloquerer |
| 2 sing | obloquāre, obloquāris | obloquerēre, obloquerēris |
| 3 sing | obloquātur | obloquerētur |
| 1 plūr | obloquāmur | obloquerēmur |
| 2 plūr | obloquāminī | obloquerēminī |
| 3 plūr | obloquantur | obloquerentur |
- perfectum periphrastic
- oblocūtus + present active subjunctive of sum (periphrastic)
- plūsquamperf. periphrastic
- oblocūtus + imperfect active subjunctive of sum (periphrastic)
imperātīvus āctīvum
| praesēns | futūrum | |
|---|---|---|
| 1 sing | — | — |
| 2 sing | obloquere | obloquitor |
| 3 sing | — | obloquitor |
| 1 plūr | — | — |
| 2 plūr | obloquiminī | — |
| 3 plūr | — | obloquuntor |
īnfīnītīvus
- praesēns āctīvum
- obloquī
- praesēns passīvum
- —
- praesēns
- obloquī
- futūrum āctīvum
- oblocūtūrum esse
- futūrum passīvum
- —
- perfectum āctīvum
- oblocūtum esse
- perfectum āctīvum potential
- oblocūtūrum fuisse (potential)
- perfectum passīvum
- —
- perfectum passīvum potential
- —
- fut. perfectum āctīvum
- oblocūtum fore
- fut. perfectum passīvum
- —
gerundium
- acc
- obloquendum
- gen
- obloquendī
- dat
- obloquendō
- abl
- obloquendō
supīnum
- acc
- oblocūtum
- abl
- oblocūtū
participium praesēns āctīvum obloquēns
| sing | plūr | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | ||
| nōm | obloquēns | obloquēns | obloquēns | obloquentēs | obloquentēs | obloquentia | |
| acc | obloquentem | obloquentem | obloquēns | obloquentēs, obloquentīs | obloquentēs, obloquentīs | obloquentia | |
| gen | obloquentis | obloquentis | obloquentis | obloquentium | obloquentium | obloquentium | obloquentis |
| dat | obloquentī | obloquentī | obloquentī | obloquentibus | obloquentibus | obloquentibus | |
| abl | obloquente, obloquentī | obloquente, obloquentī | obloquente, obloquentī | obloquentibus | obloquentibus | obloquentibus | |
| voc | obloquēns | obloquēns | obloquēns | obloquentēs | obloquentēs | obloquentia | |
- obloquēns
participium futūrum āctīvum oblocūtūrus · oblocūtūra · oblocūtūrum
| sing | plūr | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | |
| nōm | oblocūtūrus | oblocūtūra | oblocūtūrum | oblocūtūrī | oblocūtūrae | oblocūtūra |
| acc | oblocūtūrum | oblocūtūram | oblocūtūrum | oblocūtūrōs | oblocūtūrās | oblocūtūra |
| gen | oblocūtūrī | oblocūtūrae | oblocūtūrī | oblocūtūrōrum | oblocūtūrārum | oblocūtūrōrum |
| dat | oblocūtūrō | oblocūtūrae | oblocūtūrō | oblocūtūrīs | oblocūtūrīs | oblocūtūrīs |
| abl | oblocūtūrō | oblocūtūrā | oblocūtūrō | oblocūtūrīs | oblocūtūrīs | oblocūtūrīs |
| voc | oblocūtūre | oblocūtūra | oblocūtūrum | oblocūtūrī | oblocūtūrae | oblocūtūra |
- oblocūtūrus, oblocūtūra, oblocūtūrum
participium futūrum passīvum obloquendus · obloquenda · obloquendum
| sing | plūr | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | |
| nōm | obloquendus | obloquenda | obloquendum | obloquendī | obloquendae | obloquenda |
| acc | obloquendum | obloquendam | obloquendum | obloquendōs | obloquendās | obloquenda |
| gen | obloquendī | obloquendae | obloquendī | obloquendōrum | obloquendārum | obloquendōrum |
| dat | obloquendō | obloquendae | obloquendō | obloquendīs | obloquendīs | obloquendīs |
| abl | obloquendō | obloquendā | obloquendō | obloquendīs | obloquendīs | obloquendīs |
| voc | obloquende | obloquenda | obloquendum | obloquendī | obloquendae | obloquenda |
- obloquendus, obloquenda, obloquendum
participium perfectum āctīvum oblocūtus · oblocūta · oblocūtum
| sing | plūr | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | |
| nōm | oblocūtus | oblocūta | oblocūtum | oblocūtī | oblocūtae | oblocūta |
| acc | oblocūtum | oblocūtam | oblocūtum | oblocūtōs | oblocūtās | oblocūta |
| gen | oblocūtī | oblocūtae | oblocūtī | oblocūtōrum | oblocūtārum | oblocūtōrum |
| dat | oblocūtō | oblocūtae | oblocūtō | oblocūtīs | oblocūtīs | oblocūtīs |
| abl | oblocūtō | oblocūtā | oblocūtō | oblocūtīs | oblocūtīs | oblocūtīs |
| voc | oblocūte | oblocūta | oblocūtum | oblocūtī | oblocūtae | oblocūta |
- oblocūtus, oblocūta, oblocūtum