adiectīvum
mūtus -a -um
mūtō : dat./abl. singular masculine/neuter
- 1
mute, dumb, silent, unable to speak, inarticulate
- 2
Used as a specific epithet.
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- mūtus
- f
- mūta
- n
- mūtum
dēclīnātiō
| sing | plūr | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | |
| nōm | mūtus | mūta | mūtum | mūtī | mūtae | mūta |
| acc | mūtum | mūtam | mūtum | mūtōs | mūtās | mūta |
| gen | mūtī | mūtae | mūtī | mūtōrum | mūtārum | mūtōrum |
| dat | mūtō | mūtae | mūtō | mūtīs | mūtīs | mūtīs |
| abl | mūtō | mūtā | mūtō | mūtīs | mūtīs | mūtīs |
| voc | mūte | mūta | mūtum | mūtī | mūtae | mūta |