nōmen
margarīta margarītae f
margarīta : nom./voc. singular
margarītā : abl. singular
- 1
pearl
- 2
a term of endearment
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- margarītum
- gen
- margarītae
- f
- margarīta
dēclīnātiō
| sing | plūr | |
|---|---|---|
| nōm | margarīta | margarītae |
| acc | margarītam | margarītās |
| gen | margarītae | margarītārum |
| dat | margarītae | margarītīs |
| abl | margarītā | margarītīs |
| voc | margarīta | margarītae |