adiectīvum
invīsus -a -um
invīsō : dat./abl. singular masculine/neuter
- 1
unseen
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- invīsiter, invīsus, invīsē
- comparātīvus
- invīsior
- superlātīvus
- invīsissimus, invīsissumus
- f
- invīsa
- n
- invīsum
dēclīnātiō
| sing | plūr | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | |
| nōm | invīsus | invīsa | invīsum | invīsī | invīsae | invīsa |
| acc | invīsum | invīsam | invīsum | invīsōs | invīsās | invīsa |
| gen | invīsī | invīsae | invīsī | invīsōrum | invīsārum | invīsōrum |
| dat | invīsō | invīsae | invīsō | invīsīs | invīsīs | invīsīs |
| abl | invīsō | invīsā | invīsō | invīsīs | invīsīs | invīsīs |
| voc | invīse | invīsa | invīsum | invīsī | invīsae | invīsa |