verbum · intrānsitīvum
intereō -īre, -iī
interitus : nom. singular perfect passive participle masculine
- 1
intrāns. to go among, become lost in
- 2
- 3
intrāns. to be ruined, undone
- 4
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- intereō
- perfectum āctīvum
- interiī, interīvī
indicātīvus āctīvum
| praesēns | imperfectum | futūrum | perfectum | plūsquamperf. | fut. perfectum | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 sing | intereō | interībam | interībō | interiī, interīvī | interieram, interīveram | interierō, interīverō |
| 2 sing | interīs | interībās | interībis | interiistī, interīstī, interīvistī | interierās, interīverās | interieris, interīveris |
| 3 sing | interit | interībat | interībit | interiit, interīvit | interierat, interīverat | interierit, interīverit |
| 1 plūr | interīmus | interībāmus | interībimus | interiimus, interīvimus | interierāmus, interīverāmus | interierimus, interīverimus |
| 2 plūr | interītis | interībātis | interībitis | interiistis, interīstis, interīvistis | interierātis, interīverātis | interieritis, interīveritis |
| 3 plūr | intereunt | interībant | interībunt | interiēre, interiērunt, interīvēre, interīvērunt | interierant, interīverant | interierint, interīverint |
coniūnctīvus āctīvum
| praesēns | imperfectum | perfectum | plūsquamperf. | |
|---|---|---|---|---|
| 1 sing | inteream | interīrem | interierim, interīverim | interiissem, interīssem, interīvissem |
| 2 sing | intereās | interīrēs | interierīs, interīverīs | interiissēs, interīssēs, interīvissēs |
| 3 sing | intereat | interīret | interierit, interīverit | interiisset, interīsset, interīvisset |
| 1 plūr | intereāmus | interīrēmus | interierīmus, interīverīmus | interiissēmus, interīssēmus, interīvissēmus |
| 2 plūr | intereātis | interīrētis | interierītis, interīverītis | interiissētis, interīssētis, interīvissētis |
| 3 plūr | intereant | interīrent | interierint, interīverint | interiissent, interīssent, interīvissent |
imperātīvus āctīvum
| praesēns | futūrum | |
|---|---|---|
| 1 sing | — | — |
| 2 sing | interī | interītō |
| 3 sing | — | interītō |
| 1 plūr | — | — |
| 2 plūr | interīte | interītōte |
| 3 plūr | — | intereuntō |
īnfīnītīvus
- praesēns āctīvum
- interīre
- praesēns passīvum
- —
- praesēns
- interīre
- futūrum āctīvum
- interitūrum esse
- futūrum passīvum
- —
- perfectum āctīvum
- interiisse, interīsse, interīvisse
- perfectum āctīvum potential
- interitūrum fuisse (potential)
- perfectum passīvum
- —
- perfectum passīvum potential
- —
gerundium
- acc
- intereundum
- gen
- intereundī
- dat
- intereundō
- abl
- intereundō
supīnum
- acc
- interitum
- abl
- interitū
- interitum
participium praesēns āctīvum interiēns
| sing | plūr | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | ||
| nōm | interiēns | interiēns | interiēns | intereuntēs | intereuntēs | intereuntia | |
| acc | intereuntem | intereuntem | interiēns | intereuntēs, intereuntīs | intereuntēs, intereuntīs | intereuntia | |
| gen | intereuntis | intereuntis | intereuntis | intereuntium | intereuntium | intereuntium | intereuntis |
| dat | intereuntī | intereuntī | intereuntī | intereuntibus | intereuntibus | intereuntibus | |
| abl | intereunte, intereuntī | intereunte, intereuntī | intereunte, intereuntī | intereuntibus | intereuntibus | intereuntibus | |
| voc | interiēns | interiēns | interiēns | intereuntēs | intereuntēs | intereuntia | |
- interiēns
participium futūrum āctīvum interitūrus · interitūra · interitūrum
| sing | plūr | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | |
| nōm | interitūrus | interitūra | interitūrum | interitūrī | interitūrae | interitūra |
| acc | interitūrum | interitūram | interitūrum | interitūrōs | interitūrās | interitūra |
| gen | interitūrī | interitūrae | interitūrī | interitūrōrum | interitūrārum | interitūrōrum |
| dat | interitūrō | interitūrae | interitūrō | interitūrīs | interitūrīs | interitūrīs |
| abl | interitūrō | interitūrā | interitūrō | interitūrīs | interitūrīs | interitūrīs |
| voc | interitūre | interitūra | interitūrum | interitūrī | interitūrae | interitūra |
- interitūrus, interitūra, interitūrum
participium perfectum passīvum interitus · interita · interitum
| sing | plūr | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | |
| nōm | interitus | interita | interitum | interitī | interitae | interita |
| acc | interitum | interitam | interitum | interitōs | interitās | interita |
| gen | interitī | interitae | interitī | interitōrum | interitārum | interitōrum |
| dat | interitō | interitae | interitō | interitīs | interitīs | interitīs |
| abl | interitō | interitā | interitō | interitīs | interitīs | interitīs |
| voc | interite | interita | interitum | interitī | interitae | interita |
- —, interita, interitum