nōmen
intellēctus intellēctūs m
intellēctus : nom./voc. singular
intellēctūs : nom./acc./voc. plural
intellēctūs : gen. singular
- 1
comprehension, understanding
- 2
meaning, sense
- 3
intellect
- 4
reason, discerning
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- gen
- intellēctūs
- m
- intellēctus
dēclīnātiō
| sing | plūr | |
|---|---|---|
| nōm | intellēctus | intellēctūs |
| acc | intellēctum | intellēctūs |
| gen | intellēctūs | intellēctuum |
| dat | intellēctuī | intellēctibus |
| abl | intellēctū | intellēctibus |
| voc | intellēctus | intellēctūs |