adiectīvum
īnsapiēns -entis
īnsapientia : nom./acc./voc. plural neuter
- 1
unwise, injudicious
- 2
indiscreet
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- īnsapiēns
- gen
- īnsapientis
dēclīnātiō
| sing | plūr | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | |
| nōm | īnsapiēns | īnsapiēns | īnsapiēns | īnsapientēs | īnsapientēs | īnsapientia |
| acc | īnsapientem | īnsapientem | īnsapiēns | īnsapientēs, īnsapientīs | īnsapientēs, īnsapientīs | īnsapientia |
| gen | īnsapientis | īnsapientis | īnsapientis | īnsapientium | īnsapientium | īnsapientium |
| dat | īnsapientī | īnsapientī | īnsapientī | īnsapientibus | īnsapientibus | īnsapientibus |
| abl | īnsapiente, īnsapientī | īnsapiente, īnsapientī | īnsapiente, īnsapientī | īnsapientibus | īnsapientibus | īnsapientibus |
| voc | īnsapiēns | īnsapiēns | īnsapiēns | īnsapientēs | īnsapientēs | īnsapientia |