Lexicon Latīnum

verbum

īnfringō -ere, īnfrēgī, īnfrāctum

1
to break off, infringe

= frangō= irrumpō= rumpō= violō
2
to check, weaken, lessen, diminish, mitigate or assuage

Fōrmae

fōrmae prīncipālēs

īnfringō
perfectum āctīvum: īnfrēgī

indicātīvus āctīvum

	praesēns	imperfectum	futūrum	perfectum	plūsquamperf.	fut. perfectum
1 sing	īnfringō	īnfringēbam	īnfringam	īnfrēgī	īnfrēgeram	īnfrēgerō
2 sing	īnfringis	īnfringēbās	īnfringēs	īnfrēgistī	īnfrēgerās	īnfrēgeris
3 sing	īnfringit	īnfringēbat	īnfringet	īnfrēgit	īnfrēgerat	īnfrēgerit
1 plūr	īnfringimus	īnfringēbāmus	īnfringēmus	īnfrēgimus	īnfrēgerāmus	īnfrēgerimus
2 plūr	īnfringitis	īnfringēbātis	īnfringētis	īnfrēgistis	īnfrēgerātis	īnfrēgeritis
3 plūr	īnfringunt	īnfringēbant	īnfringent	īnfrēgēre, īnfrēgērunt	īnfrēgerant	īnfrēgerint

indicātīvus passīvum

	praesēns	imperfectum	futūrum
1 sing	īnfringor	īnfringēbar	īnfringar
2 sing	īnfringere, īnfringeris	īnfringēbāre, īnfringēbāris	īnfringēre, īnfringēris
3 sing	īnfringitur	īnfringēbātur	īnfringētur
1 plūr	īnfringimur	īnfringēbāmur	īnfringēmur
2 plūr	īnfringiminī	īnfringēbāminī	īnfringēminī
3 plūr	īnfringuntur	īnfringēbantur	īnfringentur

perfectum periphrastic: īnfrāctus + present active indicative of sum (periphrastic)
plūsquamperf. periphrastic: īnfrāctus + imperfect active indicative of sum (periphrastic)
fut. perfectum periphrastic: īnfrāctus + future active indicative of sum (periphrastic)

coniūnctīvus āctīvum

	praesēns	imperfectum	perfectum	plūsquamperf.
1 sing	īnfringam	īnfringerem	īnfrēgerim	īnfrēgissem
2 sing	īnfringās	īnfringerēs	īnfrēgerīs	īnfrēgissēs
3 sing	īnfringat	īnfringeret	īnfrēgerit	īnfrēgisset
1 plūr	īnfringāmus	īnfringerēmus	īnfrēgerīmus	īnfrēgissēmus
2 plūr	īnfringātis	īnfringerētis	īnfrēgerītis	īnfrēgissētis
3 plūr	īnfringant	īnfringerent	īnfrēgerint	īnfrēgissent

coniūnctīvus passīvum

	praesēns	imperfectum
1 sing	īnfringar	īnfringerer
2 sing	īnfringāre, īnfringāris	īnfringerēre, īnfringerēris
3 sing	īnfringātur	īnfringerētur
1 plūr	īnfringāmur	īnfringerēmur
2 plūr	īnfringāminī	īnfringerēminī
3 plūr	īnfringantur	īnfringerentur

perfectum periphrastic: īnfrāctus + present active subjunctive of sum (periphrastic)
plūsquamperf. periphrastic: īnfrāctus + imperfect active subjunctive of sum (periphrastic)

imperātīvus āctīvum

	praesēns	futūrum
1 sing	—	—
2 sing	īnfringe	īnfringitō
3 sing	—	īnfringitō
1 plūr	—	—
2 plūr	īnfringite	īnfringitōte
3 plūr	—	īnfringuntō

imperātīvus passīvum

	praesēns	futūrum
1 sing	—	—
2 sing	īnfringere	īnfringitor
3 sing	—	īnfringitor
1 plūr	—	—
2 plūr	īnfringiminī	—
3 plūr	—	īnfringuntor

īnfīnītīvus

praesēns āctīvum: īnfringere
praesēns passīvum: īnfringī
praesēns: īnfringere
futūrum āctīvum: īnfrāctūrum esse
futūrum passīvum: īnfrāctum īrī
perfectum āctīvum: īnfrēgisse
perfectum āctīvum potential: īnfrāctūrum fuisse (potential)
perfectum passīvum: īnfrāctum esse
perfectum passīvum potential: —
fut. perfectum āctīvum: —
fut. perfectum passīvum: īnfrāctum fore

gerundium

acc: īnfringendum
gen: īnfringendī
dat: īnfringendō
abl: īnfringendō

supīnum

acc: īnfrāctum
abl: īnfrāctū; īnfrāctum

participium praesēns āctīvum īnfringēns

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	īnfringēns	īnfringēns	īnfringēns	īnfringentēs	īnfringentēs	īnfringentia
acc	īnfringentem	īnfringentem	īnfringēns	īnfringentēs, īnfringentīs	īnfringentēs, īnfringentīs	īnfringentia
gen	īnfringentis	īnfringentis	īnfringentis	īnfringentium	īnfringentium	īnfringentium	īnfringentis
dat	īnfringentī	īnfringentī	īnfringentī	īnfringentibus	īnfringentibus	īnfringentibus
abl	īnfringente, īnfringentī	īnfringente, īnfringentī	īnfringente, īnfringentī	īnfringentibus	īnfringentibus	īnfringentibus
voc	īnfringēns	īnfringēns	īnfringēns	īnfringentēs	īnfringentēs	īnfringentia

īnfringēns

participium futūrum āctīvum īnfrāctūrus · īnfrāctūra · īnfrāctūrum

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	īnfrāctūrus	īnfrāctūra	īnfrāctūrum	īnfrāctūrī	īnfrāctūrae	īnfrāctūra
acc	īnfrāctūrum	īnfrāctūram	īnfrāctūrum	īnfrāctūrōs	īnfrāctūrās	īnfrāctūra
gen	īnfrāctūrī	īnfrāctūrae	īnfrāctūrī	īnfrāctūrōrum	īnfrāctūrārum	īnfrāctūrōrum
dat	īnfrāctūrō	īnfrāctūrae	īnfrāctūrō	īnfrāctūrīs	īnfrāctūrīs	īnfrāctūrīs
abl	īnfrāctūrō	īnfrāctūrā	īnfrāctūrō	īnfrāctūrīs	īnfrāctūrīs	īnfrāctūrīs
voc	īnfrāctūre	īnfrāctūra	īnfrāctūrum	īnfrāctūrī	īnfrāctūrae	īnfrāctūra

īnfrāctūrus, īnfrāctūra, īnfrāctūrum

participium futūrum passīvum īnfringendus · īnfringenda · īnfringendum

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	īnfringendus	īnfringenda	īnfringendum	īnfringendī	īnfringendae	īnfringenda
acc	īnfringendum	īnfringendam	īnfringendum	īnfringendōs	īnfringendās	īnfringenda
gen	īnfringendī	īnfringendae	īnfringendī	īnfringendōrum	īnfringendārum	īnfringendōrum
dat	īnfringendō	īnfringendae	īnfringendō	īnfringendīs	īnfringendīs	īnfringendīs
abl	īnfringendō	īnfringendā	īnfringendō	īnfringendīs	īnfringendīs	īnfringendīs
voc	īnfringende	īnfringenda	īnfringendum	īnfringendī	īnfringendae	īnfringenda

īnfringendus, īnfringenda, īnfringendum, īnfringundus

participium perfectum passīvum īnfrāctus · īnfrācta · īnfrāctum

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	īnfrāctus	īnfrācta	īnfrāctum	īnfrāctī	īnfrāctae	īnfrācta
acc	īnfrāctum	īnfrāctam	īnfrāctum	īnfrāctōs	īnfrāctās	īnfrācta
gen	īnfrāctī	īnfrāctae	īnfrāctī	īnfrāctōrum	īnfrāctārum	īnfrāctōrum
dat	īnfrāctō	īnfrāctae	īnfrāctō	īnfrāctīs	īnfrāctīs	īnfrāctīs
abl	īnfrāctō	īnfrāctā	īnfrāctō	īnfrāctīs	īnfrāctīs	īnfrāctīs
voc	īnfrācte	īnfrācta	īnfrāctum	īnfrāctī	īnfrāctae	īnfrācta

īnfrāctus, īnfrācta, īnfrāctum