nōmen
imprūdentia imprūdentiae f
imprūdentia : nom./voc. singular
imprūdentiā : abl. singular
- 1
ignorance
- 2
imprudence
= stupiditās= īnsapientia= stultitia= sōcordia= ineptitūdō= inertia ↔ sapientia↔ prūdentia↔ calliditās↔ scientia
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- gen
- imprūdentiae, inprūdentiae
- f
- imprūdentia, inprūdentia
dēclīnātiō
| sing | plūr | |
|---|---|---|
| nōm | imprūdentia, inprūdentia | imprūdentiae, inprūdentiae |
| acc | imprūdentiam, inprūdentiam | imprūdentiās, inprūdentiās |
| gen | imprūdentiae, inprūdentiae | imprūdentiārum, inprūdentiārum |
| dat | imprūdentiae, inprūdentiae | imprūdentiīs, inprūdentiīs |
| abl | imprūdentiā, inprūdentiā | imprūdentiīs, inprūdentiīs |
| voc | imprūdentia, inprūdentia | imprūdentiae, inprūdentiae |