nōmen
hirrītus hirrītūs m
irritus :
irrītus : masculine
irrītūs : gen.
irrītus : nom./voc. singular
irrītūs : gen. singular
irrītūs : nom./acc./voc. plural
- 1
the snarling of dogs
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- irritus
- gen
- hirrītūs, irrītūs
- m
- hirrītus, irrītus
dēclīnātiō
| sing | plūr | |
|---|---|---|
| nōm | hirrītus, irrītus | hirrītūs, irrītūs |
| acc | hirrītum, irrītum | hirrītūs, irrītūs |
| gen | hirrītūs, irrītūs | hirrītuum, irrītuum |
| dat | hirrītuī, irrītuī | hirrītibus, irrītibus |
| abl | hirrītū, irrītū | hirrītibus, irrītibus |
| voc | hirrītus, irrītus | hirrītūs, irrītūs |