nōmen
herbārius herbāriī m
herbāriōrum : gen. plural
- 1
botanist; one skilled in the knowledge of plants
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- gen
- herbāriī, herbārī
- m
- herbārius
dēclīnātiō
| sing | plūr | |
|---|---|---|
| nōm | herbārius | herbāriī |
| acc | herbārium | herbāriōs |
| gen | herbāriī, herbārī | herbāriōrum |
| dat | herbāriō | herbāriīs |
| abl | herbāriō | herbāriīs |
| voc | herbārie | herbāriī |