verbum
foriō -īre, -iī
forīs : 2nd person singular present active indicative
- 1
to evacuate the intestine
- 2
to defecate, shit
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- foriō
- perfectum āctīvum
- foriī
indicātīvus āctīvum
| praesēns | imperfectum | futūrum | perfectum | plūsquamperf. | fut. perfectum | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 sing | foriō | foriēbam | foriam | foriī | forieram | forierō |
| 2 sing | forīs | foriēbās | foriēs | foriistī | forierās | forieris |
| 3 sing | forit | foriēbat | foriet | foriit | forierat | forierit |
| 1 plūr | forīmus | foriēbāmus | foriēmus | foriimus | forierāmus | forierimus |
| 2 plūr | forītis | foriēbātis | foriētis | foriistis | forierātis | forieritis |
| 3 plūr | foriunt | foriēbant | forient | foriēre, foriērunt | forierant | forierint |
indicātīvus passīvum
| praesēns | imperfectum | futūrum | |
|---|---|---|---|
| 1 sing | forior | foriēbar | foriar |
| 2 sing | forīre, forīris | foriēbāre, foriēbāris | foriēre, foriēris |
| 3 sing | forītur | foriēbātur | foriētur |
| 1 plūr | forīmur | foriēbāmur | foriēmur |
| 2 plūr | forīminī | foriēbāminī | foriēminī |
| 3 plūr | foriuntur | foriēbantur | forientur |
coniūnctīvus āctīvum
| praesēns | imperfectum | perfectum | plūsquamperf. | |
|---|---|---|---|---|
| 1 sing | foriam | forīrem | forierim | foriissem |
| 2 sing | foriās | forīrēs | forierīs | foriissēs |
| 3 sing | foriat | forīret | forierit | foriisset |
| 1 plūr | foriāmus | forīrēmus | forierīmus | foriissēmus |
| 2 plūr | foriātis | forīrētis | forierītis | foriissētis |
| 3 plūr | foriant | forīrent | forierint | foriissent |
coniūnctīvus passīvum
| praesēns | imperfectum | |
|---|---|---|
| 1 sing | foriar | forīrer |
| 2 sing | foriāre, foriāris | forīrēre, forīrēris |
| 3 sing | foriātur | forīrētur |
| 1 plūr | foriāmur | forīrēmur |
| 2 plūr | foriāminī | forīrēminī |
| 3 plūr | foriantur | forīrentur |
imperātīvus āctīvum
| praesēns | futūrum | |
|---|---|---|
| 1 sing | — | — |
| 2 sing | forī | forītō |
| 3 sing | — | forītō |
| 1 plūr | — | — |
| 2 plūr | forīte | forītōte |
| 3 plūr | — | foriuntō |
imperātīvus passīvum
| praesēns | futūrum | |
|---|---|---|
| 1 sing | — | — |
| 2 sing | forīre | forītor |
| 3 sing | — | forītor |
| 1 plūr | — | — |
| 2 plūr | forīminī | — |
| 3 plūr | — | foriuntor |
īnfīnītīvus
- praesēns āctīvum
- forīre
- praesēns passīvum
- forīrī
- praesēns
- forīre
- futūrum āctīvum
- —
- futūrum passīvum
- —
- perfectum āctīvum
- foriisse
- perfectum passīvum
- —
gerundium
- acc
- foriendum
- gen
- foriendī
- dat
- foriendō
- abl
- foriendō
supīnum
- acc
- —
- abl
- —
participium praesēns āctīvum
- foriēns
participium futūrum passīvum
- foriendus, foriundus