Lexicon Latīnum

verbum

exclāmō -āre, -āvī, -ātum

1
to exclaim or shout, cry or call out

= succlāmō= acclāmō= inclāmō= conclāmō= clāmō= vōcificō= vōciferor= personō= clāmitō

Fōrmae

fōrmae prīncipālēs

exclāmō
perfectum āctīvum: exclāmāvī

indicātīvus āctīvum

	praesēns	imperfectum	futūrum	perfectum	plūsquamperf.	fut. perfectum
1 sing	exclāmō	exclāmābam	exclāmābō	exclāmāvī	exclāmāram, exclāmāveram	exclāmārō, exclāmāverō
2 sing	exclāmās	exclāmābās	exclāmābis	exclāmāstī, exclāmāvistī	exclāmārās, exclāmāverās	exclāmāris, exclāmāveris
3 sing	exclāmat	exclāmābat	exclāmābit	exclāmāt, exclāmāvit	exclāmārat, exclāmāverat	exclāmārit, exclāmāverit
1 plūr	exclāmāmus	exclāmābāmus	exclāmābimus	exclāmāmus, exclāmāvimus	exclāmārāmus, exclāmāverāmus	exclāmārimus, exclāmāverimus
2 plūr	exclāmātis	exclāmābātis	exclāmābitis	exclāmāstis, exclāmāvistis	exclāmārātis, exclāmāverātis	exclāmāritis, exclāmāveritis
3 plūr	exclāmant	exclāmābant	exclāmābunt	exclāmārunt, exclāmāvēre, exclāmāvērunt	exclāmārant, exclāmāverant	exclāmārint, exclāmāverint

indicātīvus passīvum

	praesēns	imperfectum	futūrum
1 sing	exclāmor	exclāmābar	exclāmābor
2 sing	exclāmāre, exclāmāris	exclāmābāre, exclāmābāris	exclāmābere, exclāmāberis
3 sing	exclāmātur	exclāmābātur	exclāmābitur
1 plūr	exclāmāmur	exclāmābāmur	exclāmābimur
2 plūr	exclāmāminī	exclāmābāminī	exclāmābiminī
3 plūr	exclāmantur	exclāmābantur	exclāmābuntur

perfectum periphrastic: exclāmātus + present active indicative of sum (periphrastic)
plūsquamperf. periphrastic: exclāmātus + imperfect active indicative of sum (periphrastic)
fut. perfectum periphrastic: exclāmātus + future active indicative of sum (periphrastic)

coniūnctīvus āctīvum

	praesēns	imperfectum	perfectum	plūsquamperf.
1 sing	exclāmem	exclāmārem	exclāmārim, exclāmāverim	exclāmāssem, exclāmāvissem
2 sing	exclāmēs	exclāmārēs	exclāmārīs, exclāmāverīs	exclāmāssēs, exclāmāvissēs
3 sing	exclāmet	exclāmāret	exclāmārit, exclāmāverit	exclāmāsset, exclāmāvisset
1 plūr	exclāmēmus	exclāmārēmus	exclāmārīmus, exclāmāverīmus	exclāmāssēmus, exclāmāvissēmus
2 plūr	exclāmētis	exclāmārētis	exclāmārītis, exclāmāverītis	exclāmāssētis, exclāmāvissētis
3 plūr	exclāment	exclāmārent	exclāmārint, exclāmāverint	exclāmāssent, exclāmāvissent

coniūnctīvus passīvum

	praesēns	imperfectum
1 sing	exclāmer	exclāmārer
2 sing	exclāmēre, exclāmēris	exclāmārēre, exclāmārēris
3 sing	exclāmētur	exclāmārētur
1 plūr	exclāmēmur	exclāmārēmur
2 plūr	exclāmēminī	exclāmārēminī
3 plūr	exclāmentur	exclāmārentur

perfectum periphrastic: exclāmātus + present active subjunctive of sum (periphrastic)
plūsquamperf. periphrastic: exclāmātus + imperfect active subjunctive of sum (periphrastic)

imperātīvus āctīvum

	praesēns	futūrum
1 sing	—	—
2 sing	exclāmā	exclāmātō
3 sing	—	exclāmātō
1 plūr	—	—
2 plūr	exclāmāte	exclāmātōte
3 plūr	—	exclāmantō

imperātīvus passīvum

	praesēns	futūrum
1 sing	—	—
2 sing	exclāmāre	exclāmātor
3 sing	—	exclāmātor
1 plūr	—	—
2 plūr	exclāmāminī	—
3 plūr	—	exclāmantor

īnfīnītīvus

praesēns āctīvum: exclāmāre
praesēns passīvum: exclāmārī
praesēns: exclāmāre
futūrum āctīvum: exclāmātūrum esse
futūrum passīvum: exclāmātum īrī
perfectum āctīvum: exclāmāsse, exclāmāvisse
perfectum āctīvum potential: exclāmātūrum fuisse (potential)
perfectum passīvum: exclāmātum esse
perfectum passīvum potential: —
fut. perfectum āctīvum: —
fut. perfectum passīvum: exclāmātum fore

gerundium

acc: exclāmandum
gen: exclāmandī
dat: exclāmandō
abl: exclāmandō

supīnum

acc: exclāmātum
abl: exclāmātū; exclāmātum

participium praesēns āctīvum exclāmāns

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	exclāmāns	exclāmāns	exclāmāns	exclāmantēs	exclāmantēs	exclāmantia
acc	exclāmantem	exclāmantem	exclāmāns	exclāmantēs, exclāmantīs	exclāmantēs, exclāmantīs	exclāmantia
gen	exclāmantis	exclāmantis	exclāmantis	exclāmantium	exclāmantium	exclāmantium	exclāmantis
dat	exclāmantī	exclāmantī	exclāmantī	exclāmantibus	exclāmantibus	exclāmantibus
abl	exclāmante, exclāmantī	exclāmante, exclāmantī	exclāmante, exclāmantī	exclāmantibus	exclāmantibus	exclāmantibus
voc	exclāmāns	exclāmāns	exclāmāns	exclāmantēs	exclāmantēs	exclāmantia

exclāmāns

participium futūrum āctīvum exclāmātūrus · exclāmātūra · exclāmātūrum

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	exclāmātūrus	exclāmātūra	exclāmātūrum	exclāmātūrī	exclāmātūrae	exclāmātūra
acc	exclāmātūrum	exclāmātūram	exclāmātūrum	exclāmātūrōs	exclāmātūrās	exclāmātūra
gen	exclāmātūrī	exclāmātūrae	exclāmātūrī	exclāmātūrōrum	exclāmātūrārum	exclāmātūrōrum
dat	exclāmātūrō	exclāmātūrae	exclāmātūrō	exclāmātūrīs	exclāmātūrīs	exclāmātūrīs
abl	exclāmātūrō	exclāmātūrā	exclāmātūrō	exclāmātūrīs	exclāmātūrīs	exclāmātūrīs
voc	exclāmātūre	exclāmātūra	exclāmātūrum	exclāmātūrī	exclāmātūrae	exclāmātūra

exclāmātūrus, exclāmātūra, exclāmātūrum

participium futūrum passīvum exclāmandus · exclāmanda · exclāmandum

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	exclāmandus	exclāmanda	exclāmandum	exclāmandī	exclāmandae	exclāmanda
acc	exclāmandum	exclāmandam	exclāmandum	exclāmandōs	exclāmandās	exclāmanda
gen	exclāmandī	exclāmandae	exclāmandī	exclāmandōrum	exclāmandārum	exclāmandōrum
dat	exclāmandō	exclāmandae	exclāmandō	exclāmandīs	exclāmandīs	exclāmandīs
abl	exclāmandō	exclāmandā	exclāmandō	exclāmandīs	exclāmandīs	exclāmandīs
voc	exclāmande	exclāmanda	exclāmandum	exclāmandī	exclāmandae	exclāmanda

exclāmandus, exclāmanda, exclāmandum

participium perfectum passīvum exclāmātus · exclāmāta · exclāmātum

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	exclāmātus	exclāmāta	exclāmātum	exclāmātī	exclāmātae	exclāmāta
acc	exclāmātum	exclāmātam	exclāmātum	exclāmātōs	exclāmātās	exclāmāta
gen	exclāmātī	exclāmātae	exclāmātī	exclāmātōrum	exclāmātārum	exclāmātōrum
dat	exclāmātō	exclāmātae	exclāmātō	exclāmātīs	exclāmātīs	exclāmātīs
abl	exclāmātō	exclāmātā	exclāmātō	exclāmātīs	exclāmātīs	exclāmātīs
voc	exclāmāte	exclāmāta	exclāmātum	exclāmātī	exclāmātae	exclāmāta

exclāmātus, exclāmāta, exclāmātum