Lexicon Latīnum

verbum

ēniteō -ēre, (no perfect stem)

1
to shine forth or out, gleam; brighten

= candeō= splendeō= niteō= fulgeō= resplendeō= micō
2
to be distinguished or eminent

= ēmineō= excellō= exstō= antecēdō= praeēmineō= splendeō

Fōrmae

fōrmae prīncipālēs

ēniteō, ēnitēscō
perfectum āctīvum: ēnituī

indicātīvus āctīvum

	praesēns	imperfectum	futūrum	perfectum	plūsquamperf.	fut. perfectum
1 sing	ēniteō, ēnitēscō	ēnitēbam, ēnitēscēbam	ēnitēbō, ēnitēscam	ēnituī	ēnitueram	ēnituerō
2 sing	ēnitēs, ēnitēscis	ēnitēbās, ēnitēscēbās	ēnitēbis, ēnitēscēs	ēnituistī	ēnituerās	ēnitueris
3 sing	ēnitet, ēnitēscit	ēnitēbat, ēnitēscēbat	ēnitēbit, ēnitēscet	ēnituit	ēnituerat	ēnituerit
1 plūr	ēnitēmus, ēnitēscimus	ēnitēbāmus, ēnitēscēbāmus	ēnitēbimus, ēnitēscēmus	ēnituimus	ēnituerāmus	ēnituerimus
2 plūr	ēnitēscitis, ēnitētis	ēnitēbātis, ēnitēscēbātis	ēnitēbitis, ēnitēscētis	ēnituistis	ēnituerātis	ēnitueritis
3 plūr	ēnitent, ēnitēscunt	ēnitēbant, ēnitēscēbant	ēnitēbunt, ēnitēscent	ēnituēre, ēnituērunt	ēnituerant	ēnituerint

indicātīvus passīvum

	praesēns	imperfectum	futūrum
1 sing	ēniteor	ēnitēbar	ēnitēbor
2 sing	ēnitēre, ēnitēris	ēnitēbāre, ēnitēbāris	ēnitēbere, ēnitēberis
3 sing	ēnitētur	ēnitēbātur	ēnitēbitur
1 plūr	ēnitēmur	ēnitēbāmur	ēnitēbimur
2 plūr	ēnitēminī	ēnitēbāminī	ēnitēbiminī
3 plūr	ēnitentur	ēnitēbantur	ēnitēbuntur

coniūnctīvus āctīvum

	praesēns	imperfectum	perfectum	plūsquamperf.
1 sing	ēniteam, ēnitēscam	ēnitērem, ēnitēscerem	ēnituerim	ēnituissem
2 sing	ēniteās, ēnitēscās	ēnitērēs, ēnitēscerēs	ēnituerīs	ēnituissēs
3 sing	ēniteat, ēnitēscat	ēnitēret, ēnitēsceret	ēnituerit	ēnituisset
1 plūr	ēniteāmus, ēnitēscāmus	ēnitērēmus, ēnitēscerēmus	ēnituerīmus	ēnituissēmus
2 plūr	ēniteātis, ēnitēscātis	ēnitērētis, ēnitēscerētis	ēnituerītis	ēnituissētis
3 plūr	ēniteant, ēnitēscant	ēnitērent, ēnitēscerent	ēnituerint	ēnituissent

coniūnctīvus passīvum

	praesēns	imperfectum
1 sing	ēnitear	ēnitērer
2 sing	ēniteāre, ēniteāris	ēnitērēre, ēnitērēris
3 sing	ēniteātur	ēnitērētur
1 plūr	ēniteāmur	ēnitērēmur
2 plūr	ēniteāminī	ēnitērēminī
3 plūr	ēniteantur	ēnitērentur

imperātīvus āctīvum

	praesēns	futūrum
1 sing	—	—
2 sing	ēnitē, ēnitēsce	ēnitēscitō, ēnitētō
3 sing	—	ēnitēscitō, ēnitētō
1 plūr	—	—
2 plūr	ēnitēscite, ēnitēte	ēnitēscitōte, ēnitētōte
3 plūr	—	ēnitentō, ēnitēscuntō

imperātīvus passīvum

	praesēns	futūrum
1 sing	—	—
2 sing	ēnitēre	ēnitētor
3 sing	—	ēnitētor
1 plūr	—	—
2 plūr	ēnitēminī	—
3 plūr	—	ēnitentor

īnfīnītīvus

praesēns āctīvum: ēnitēre, ēnitēscere
praesēns passīvum: —, ēnitērī
praesēns: ēnitēre, ēnitēscere
futūrum āctīvum: —
futūrum passīvum: —
perfectum āctīvum: ēnituisse
perfectum passīvum: —

gerundium

acc: ēnitendum, ēnitēscendum
gen: ēnitendī, ēnitēscendī
dat: ēnitendō, ēnitēscendō
abl: ēnitendō, ēnitēscendō

supīnum

acc: —
abl: —

participium praesēns āctīvum ēnitēns

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	ēnitēns	ēnitēns	ēnitēns	ēnitentēs	ēnitentēs	ēnitentia
acc	ēnitentem	ēnitentem	ēnitēns	ēnitentēs, ēnitentīs	ēnitentēs, ēnitentīs	ēnitentia
gen	ēnitentis	ēnitentis	ēnitentis	ēnitentium	ēnitentium	ēnitentium	ēnitentis
dat	ēnitentī	ēnitentī	ēnitentī	ēnitentibus	ēnitentibus	ēnitentibus
abl	ēnitente, ēnitentī	ēnitente, ēnitentī	ēnitente, ēnitentī	ēnitentibus	ēnitentibus	ēnitentibus
voc	ēnitēns	ēnitēns	ēnitēns	ēnitentēs	ēnitentēs	ēnitentia

ēnitēns, ēnitēscēns

participium futūrum passīvum ēnitendus · ēnitenda · ēnitendum

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	ēnitendus	ēnitenda	ēnitendum	ēnitendī	ēnitendae	ēnitenda
acc	ēnitendum	ēnitendam	ēnitendum	ēnitendōs	ēnitendās	ēnitenda
gen	ēnitendī	ēnitendae	ēnitendī	ēnitendōrum	ēnitendārum	ēnitendōrum
dat	ēnitendō	ēnitendae	ēnitendō	ēnitendīs	ēnitendīs	ēnitendīs
abl	ēnitendō	ēnitendā	ēnitendō	ēnitendīs	ēnitendīs	ēnitendīs
voc	ēnitende	ēnitenda	ēnitendum	ēnitendī	ēnitendae	ēnitenda

ēnitendus, ēnitenda, ēnitendum