Lexicon Latīnum

verbum

dīligō -ere, dīlēxī, dīlēctum

1
to esteem, prize, love, have regard, to delight in (something)

= amō ↔ exsecror↔ abhorreō↔ abōminor↔ dēspuō
2
to set apart by choosing, to single (something) out, to distinguish (something) by selecting it from among others

Fōrmae

fōrmae prīncipālēs

dīligō
perfectum āctīvum: dīlēxī

indicātīvus āctīvum

	praesēns	imperfectum	futūrum	perfectum	plūsquamperf.	fut. perfectum
1 sing	dīligō	dīligēbam	dīligam	dīlēxī	dīlēxeram	dīlēxerō
2 sing	dīligis	dīligēbās	dīligēs	dīlēxistī	dīlēxerās	dīlēxeris
3 sing	dīligit	dīligēbat	dīliget	dīlēxit	dīlēxerat	dīlēxerit
1 plūr	dīligimus	dīligēbāmus	dīligēmus	dīlēximus	dīlēxerāmus	dīlēxerimus
2 plūr	dīligitis	dīligēbātis	dīligētis	dīlēxistis	dīlēxerātis	dīlēxeritis
3 plūr	dīligunt	dīligēbant	dīligent	dīlēxēre, dīlēxērunt	dīlēxerant	dīlēxerint

indicātīvus passīvum

	praesēns	imperfectum	futūrum
1 sing	dīligor	dīligēbar	dīligar
2 sing	dīligere, dīligeris	dīligēbāre, dīligēbāris	dīligēre, dīligēris
3 sing	dīligitur	dīligēbātur	dīligētur
1 plūr	dīligimur	dīligēbāmur	dīligēmur
2 plūr	dīligiminī	dīligēbāminī	dīligēminī
3 plūr	dīliguntur	dīligēbantur	dīligentur

perfectum periphrastic: dīlēctus + present active indicative of sum (periphrastic)
plūsquamperf. periphrastic: dīlēctus + imperfect active indicative of sum (periphrastic)
fut. perfectum periphrastic: dīlēctus + future active indicative of sum (periphrastic)

coniūnctīvus āctīvum

	praesēns	imperfectum	perfectum	plūsquamperf.
1 sing	dīligam	dīligerem	dīlēxerim	dīlēxissem
2 sing	dīligās	dīligerēs	dīlēxerīs	dīlēxissēs
3 sing	dīligat	dīligeret	dīlēxerit	dīlēxisset
1 plūr	dīligāmus	dīligerēmus	dīlēxerīmus	dīlēxissēmus
2 plūr	dīligātis	dīligerētis	dīlēxerītis	dīlēxissētis
3 plūr	dīligant	dīligerent	dīlēxerint	dīlēxissent

coniūnctīvus passīvum

	praesēns	imperfectum
1 sing	dīligar	dīligerer
2 sing	dīligāre, dīligāris	dīligerēre, dīligerēris
3 sing	dīligātur	dīligerētur
1 plūr	dīligāmur	dīligerēmur
2 plūr	dīligāminī	dīligerēminī
3 plūr	dīligantur	dīligerentur

perfectum periphrastic: dīlēctus + present active subjunctive of sum (periphrastic)
plūsquamperf. periphrastic: dīlēctus + imperfect active subjunctive of sum (periphrastic)

imperātīvus āctīvum

	praesēns	futūrum
1 sing	—	—
2 sing	dīlige	dīligitō
3 sing	—	dīligitō
1 plūr	—	—
2 plūr	dīligite	dīligitōte
3 plūr	—	dīliguntō

imperātīvus passīvum

	praesēns	futūrum
1 sing	—	—
2 sing	dīligere	dīligitor
3 sing	—	dīligitor
1 plūr	—	—
2 plūr	dīligiminī	—
3 plūr	—	dīliguntor

īnfīnītīvus

praesēns āctīvum: dīligere
praesēns passīvum: dīligī
praesēns: dīligere
futūrum āctīvum: dīlēctūrum esse
futūrum passīvum: dīlēctum īrī
perfectum āctīvum: dīlēxisse
perfectum āctīvum potential: dīlēctūrum fuisse (potential)
perfectum passīvum: dīlēctum esse
perfectum passīvum potential: —
fut. perfectum āctīvum: —
fut. perfectum passīvum: dīlēctum fore

gerundium

acc: dīligendum
gen: dīligendī
dat: dīligendō
abl: dīligendō

supīnum

acc: dīlēctum
abl: dīlēctū; dīlēctum

participium praesēns āctīvum dīligēns

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	dīligēns	dīligēns	dīligēns	dīligentēs	dīligentēs	dīligentia
acc	dīligentem	dīligentem	dīligēns	dīligentēs, dīligentīs	dīligentēs, dīligentīs	dīligentia
gen	dīligentis	dīligentis	dīligentis	dīligentium	dīligentium	dīligentium	dīligentis
dat	dīligentī	dīligentī	dīligentī	dīligentibus	dīligentibus	dīligentibus
abl	dīligente, dīligentī	dīligente, dīligentī	dīligente, dīligentī	dīligentibus	dīligentibus	dīligentibus
voc	dīligēns	dīligēns	dīligēns	dīligentēs	dīligentēs	dīligentia

dīligenter, dīligēns
comparātīvus: dīligentior
superlātīvus: dīligentissimus

participium futūrum āctīvum dīlēctūrus · dīlēctūra · dīlēctūrum

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	dīlēctūrus	dīlēctūra	dīlēctūrum	dīlēctūrī	dīlēctūrae	dīlēctūra
acc	dīlēctūrum	dīlēctūram	dīlēctūrum	dīlēctūrōs	dīlēctūrās	dīlēctūra
gen	dīlēctūrī	dīlēctūrae	dīlēctūrī	dīlēctūrōrum	dīlēctūrārum	dīlēctūrōrum
dat	dīlēctūrō	dīlēctūrae	dīlēctūrō	dīlēctūrīs	dīlēctūrīs	dīlēctūrīs
abl	dīlēctūrō	dīlēctūrā	dīlēctūrō	dīlēctūrīs	dīlēctūrīs	dīlēctūrīs
voc	dīlēctūre	dīlēctūra	dīlēctūrum	dīlēctūrī	dīlēctūrae	dīlēctūra

dīlēctūrus, dīlēctūra, dīlēctūrum

participium futūrum passīvum

dīligendus, dīligundus

participium perfectum passīvum dīlēctus · dīlēcta · dīlēctum

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	dīlēctus	dīlēcta	dīlēctum	dīlēctī	dīlēctae	dīlēcta
acc	dīlēctum	dīlēctam	dīlēctum	dīlēctōs	dīlēctās	dīlēcta
gen	dīlēctī	dīlēctae	dīlēctī	dīlēctōrum	dīlēctārum	dīlēctōrum
dat	dīlēctō	dīlēctae	dīlēctō	dīlēctīs	dīlēctīs	dīlēctīs
abl	dīlēctō	dīlēctā	dīlēctō	dīlēctīs	dīlēctīs	dīlēctīs
voc	dīlēcte	dīlēcta	dīlēctum	dīlēctī	dīlēctae	dīlēcta

dīlēctus, dīlēcta, dīlēctum
superlātīvus: dīlēctissimus