Lexicon Latīnum

verbum

dēstinō -āre, -āvī, -ātum

1
to bind, fasten, secure, fix, make fast

= cōnfīgō= cōnserō= fīgō= illigō= colligō= ligō= adalligō= dēligō= alligō= nectō= cōnectō= dēfīgō= fīgō= vinculō= pangō ↔ explicō↔ absolvō↔ dissolvō↔ solvō
2
to establish, determine, resolve, consider, predict, destine
3
to intend, devote
4
to appoint, choose, elect

= adoptō= optō= dēsūmō= sēpōnō= legō= ēligō= sūmō= dēligō= capiō= creō
5
to aim at

= intendō= affectō= quaerō= circumspiciō= expetō ↔ āversor↔ abhorreō↔ dēclīnō

Fōrmae

fōrmae prīncipālēs

dēstinō
perfectum āctīvum: dēstināvī

indicātīvus āctīvum

	praesēns	imperfectum	futūrum	perfectum	plūsquamperf.	fut. perfectum
1 sing	dēstinō	dēstinābam	dēstinābō	dēstināvī	dēstināram, dēstināveram	dēstinārō, dēstināverō
2 sing	dēstinās	dēstinābās	dēstinābis	dēstināstī, dēstināvistī	dēstinārās, dēstināverās	dēstināris, dēstināveris
3 sing	dēstinat	dēstinābat	dēstinābit	dēstināt, dēstināvit	dēstinārat, dēstināverat	dēstinārit, dēstināverit
1 plūr	dēstināmus	dēstinābāmus	dēstinābimus	dēstināmus, dēstināvimus	dēstinārāmus, dēstināverāmus	dēstinārimus, dēstināverimus
2 plūr	dēstinātis	dēstinābātis	dēstinābitis	dēstināstis, dēstināvistis	dēstinārātis, dēstināverātis	dēstināritis, dēstināveritis
3 plūr	dēstinant	dēstinābant	dēstinābunt	dēstinārunt, dēstināvēre, dēstināvērunt	dēstinārant, dēstināverant	dēstinārint, dēstināverint

indicātīvus passīvum

	praesēns	imperfectum	futūrum
1 sing	dēstinor	dēstinābar	dēstinābor
2 sing	dēstināre, dēstināris	dēstinābāre, dēstinābāris	dēstinābere, dēstināberis
3 sing	dēstinātur	dēstinābātur	dēstinābitur
1 plūr	dēstināmur	dēstinābāmur	dēstinābimur
2 plūr	dēstināminī	dēstinābāminī	dēstinābiminī
3 plūr	dēstinantur	dēstinābantur	dēstinābuntur

perfectum periphrastic: dēstinātus + present active indicative of sum (periphrastic)
plūsquamperf. periphrastic: dēstinātus + imperfect active indicative of sum (periphrastic)
fut. perfectum periphrastic: dēstinātus + future active indicative of sum (periphrastic)

coniūnctīvus āctīvum

	praesēns	imperfectum	perfectum	plūsquamperf.
1 sing	dēstinem	dēstinārem	dēstinārim, dēstināverim	dēstināssem, dēstināvissem
2 sing	dēstinēs	dēstinārēs	dēstinārīs, dēstināverīs	dēstināssēs, dēstināvissēs
3 sing	dēstinet	dēstināret	dēstinārit, dēstināverit	dēstināsset, dēstināvisset
1 plūr	dēstinēmus	dēstinārēmus	dēstinārīmus, dēstināverīmus	dēstināssēmus, dēstināvissēmus
2 plūr	dēstinētis	dēstinārētis	dēstinārītis, dēstināverītis	dēstināssētis, dēstināvissētis
3 plūr	dēstinent	dēstinārent	dēstinārint, dēstināverint	dēstināssent, dēstināvissent

coniūnctīvus passīvum

	praesēns	imperfectum
1 sing	dēstiner	dēstinārer
2 sing	dēstinēre, dēstinēris	dēstinārēre, dēstinārēris
3 sing	dēstinētur	dēstinārētur
1 plūr	dēstinēmur	dēstinārēmur
2 plūr	dēstinēminī	dēstinārēminī
3 plūr	dēstinentur	dēstinārentur

perfectum periphrastic: dēstinātus + present active subjunctive of sum (periphrastic)
plūsquamperf. periphrastic: dēstinātus + imperfect active subjunctive of sum (periphrastic)

imperātīvus āctīvum

	praesēns	futūrum
1 sing	—	—
2 sing	dēstinā	dēstinātō
3 sing	—	dēstinātō
1 plūr	—	—
2 plūr	dēstināte	dēstinātōte
3 plūr	—	dēstinantō

imperātīvus passīvum

	praesēns	futūrum
1 sing	—	—
2 sing	dēstināre	dēstinātor
3 sing	—	dēstinātor
1 plūr	—	—
2 plūr	dēstināminī	—
3 plūr	—	dēstinantor

īnfīnītīvus

praesēns āctīvum: dēstināre
praesēns passīvum: dēstinārī
praesēns: dēstināre
futūrum āctīvum: dēstinātūrum esse
futūrum passīvum: dēstinātum īrī
perfectum āctīvum: dēstināsse, dēstināvisse
perfectum āctīvum potential: dēstinātūrum fuisse (potential)
perfectum passīvum: dēstinātum esse
perfectum passīvum potential: —
fut. perfectum āctīvum: —
fut. perfectum passīvum: dēstinātum fore

gerundium

acc: dēstinandum
gen: dēstinandī
dat: dēstinandō
abl: dēstinandō

supīnum

acc: dēstinātum
abl: dēstinātū; dēstinātum

participium praesēns āctīvum dēstināns

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	dēstināns	dēstināns	dēstināns	dēstinantēs	dēstinantēs	dēstinantia
acc	dēstinantem	dēstinantem	dēstināns	dēstinantēs, dēstinantīs	dēstinantēs, dēstinantīs	dēstinantia
gen	dēstinantis	dēstinantis	dēstinantis	dēstinantium	dēstinantium	dēstinantium	dēstinantis
dat	dēstinantī	dēstinantī	dēstinantī	dēstinantibus	dēstinantibus	dēstinantibus
abl	dēstinante, dēstinantī	dēstinante, dēstinantī	dēstinante, dēstinantī	dēstinantibus	dēstinantibus	dēstinantibus
voc	dēstināns	dēstināns	dēstināns	dēstinantēs	dēstinantēs	dēstinantia

dēstināns

participium futūrum āctīvum dēstinātūrus · dēstinātūra · dēstinātūrum

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	dēstinātūrus	dēstinātūra	dēstinātūrum	dēstinātūrī	dēstinātūrae	dēstinātūra
acc	dēstinātūrum	dēstinātūram	dēstinātūrum	dēstinātūrōs	dēstinātūrās	dēstinātūra
gen	dēstinātūrī	dēstinātūrae	dēstinātūrī	dēstinātūrōrum	dēstinātūrārum	dēstinātūrōrum
dat	dēstinātūrō	dēstinātūrae	dēstinātūrō	dēstinātūrīs	dēstinātūrīs	dēstinātūrīs
abl	dēstinātūrō	dēstinātūrā	dēstinātūrō	dēstinātūrīs	dēstinātūrīs	dēstinātūrīs
voc	dēstinātūre	dēstinātūra	dēstinātūrum	dēstinātūrī	dēstinātūrae	dēstinātūra

dēstinātūrus, dēstinātūra, dēstinātūrum

participium futūrum passīvum

dēstinandus

participium perfectum passīvum dēstinātus · dēstināta · dēstinātum

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	dēstinātus	dēstināta	dēstinātum	dēstinātī	dēstinātae	dēstināta
acc	dēstinātum	dēstinātam	dēstinātum	dēstinātōs	dēstinātās	dēstināta
gen	dēstinātī	dēstinātae	dēstinātī	dēstinātōrum	dēstinātārum	dēstinātōrum
dat	dēstinātō	dēstinātae	dēstinātō	dēstinātīs	dēstinātīs	dēstinātīs
abl	dēstinātō	dēstinātā	dēstinātō	dēstinātīs	dēstinātīs	dēstinātīs
voc	dēstināte	dēstināta	dēstinātum	dēstinātī	dēstinātae	dēstināta

dēstinātus, dēstināta, dēstinātum