verbum
dēscīscō -ere, dēscīvī
- 1
to free oneself, withdraw, leave, defect, desert, revolt from
- 2
to desert to, go over to
- 3
to depart, deviate, withdraw from someone or something; fall off from; to be unfaithful to
= discēdō
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- dēscīscō
- perfectum āctīvum
- dēsciī, dēscīvī
indicātīvus āctīvum
| praesēns | imperfectum | futūrum | perfectum | plūsquamperf. | fut. perfectum | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 sing | dēscīscō | dēscīscēbam | dēscīscam | dēsciī, dēscīvī | dēscieram, dēscīveram | dēscierō, dēscīverō |
| 2 sing | dēscīscis | dēscīscēbās | dēscīscēs | dēsciistī, dēscīvistī | dēscierās, dēscīverās | dēscieris, dēscīveris |
| 3 sing | dēscīscit | dēscīscēbat | dēscīscet | dēsciit, dēscīvit | dēscierat, dēscīverat | dēscierit, dēscīverit |
| 1 plūr | dēscīscimus | dēscīscēbāmus | dēscīscēmus | dēsciimus, dēscīvimus | dēscierāmus, dēscīverāmus | dēscierimus, dēscīverimus |
| 2 plūr | dēscīscitis | dēscīscēbātis | dēscīscētis | dēsciistis, dēscīvistis | dēscierātis, dēscīverātis | dēscieritis, dēscīveritis |
| 3 plūr | dēscīscunt | dēscīscēbant | dēscīscent | dēsciēre, dēsciērunt, dēscīvēre, dēscīvērunt | dēscierant, dēscīverant | dēscierint, dēscīverint |
coniūnctīvus āctīvum
| praesēns | imperfectum | perfectum | plūsquamperf. | |
|---|---|---|---|---|
| 1 sing | dēscīscam | dēscīscerem | dēscierim, dēscīverim | dēsciissem, dēscīvissem |
| 2 sing | dēscīscās | dēscīscerēs | dēscierīs, dēscīverīs | dēsciissēs, dēscīvissēs |
| 3 sing | dēscīscat | dēscīsceret | dēscierit, dēscīverit | dēsciisset, dēscīvisset |
| 1 plūr | dēscīscāmus | dēscīscerēmus | dēscierīmus, dēscīverīmus | dēsciissēmus, dēscīvissēmus |
| 2 plūr | dēscīscātis | dēscīscerētis | dēscierītis, dēscīverītis | dēsciissētis, dēscīvissētis |
| 3 plūr | dēscīscant | dēscīscerent | dēscierint, dēscīverint | dēsciissent, dēscīvissent |
imperātīvus āctīvum
| praesēns | futūrum | |
|---|---|---|
| 1 sing | — | — |
| 2 sing | dēscīsce | dēscīscitō |
| 3 sing | — | dēscīscitō |
| 1 plūr | — | — |
| 2 plūr | dēscīscite | dēscīscitōte |
| 3 plūr | — | dēscīscuntō |
īnfīnītīvus
- praesēns āctīvum
- dēscīscere
- praesēns passīvum
- —
- praesēns
- dēscīscere
- futūrum āctīvum
- dēscītūrum esse
- futūrum passīvum
- —
- perfectum āctīvum
- dēsciisse, dēscīvisse
- perfectum āctīvum potential
- dēscītūrum fuisse (potential)
- perfectum passīvum
- —
- perfectum passīvum potential
- —
gerundium
- acc
- dēscīscendum
- gen
- dēscīscendī
- dat
- dēscīscendō
- abl
- dēscīscendō
supīnum
- acc
- dēscītum
- abl
- dēscītū
- dēscītum
participium praesēns āctīvum dēscīscēns
| sing | plūr | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | ||
| nōm | dēscīscēns | dēscīscēns | dēscīscēns | dēscīscentēs | dēscīscentēs | dēscīscentia | |
| acc | dēscīscentem | dēscīscentem | dēscīscēns | dēscīscentēs, dēscīscentīs | dēscīscentēs, dēscīscentīs | dēscīscentia | |
| gen | dēscīscentis | dēscīscentis | dēscīscentis | dēscīscentium | dēscīscentium | dēscīscentium | dēscīscentis |
| dat | dēscīscentī | dēscīscentī | dēscīscentī | dēscīscentibus | dēscīscentibus | dēscīscentibus | |
| abl | dēscīscente, dēscīscentī | dēscīscente, dēscīscentī | dēscīscente, dēscīscentī | dēscīscentibus | dēscīscentibus | dēscīscentibus | |
| voc | dēscīscēns | dēscīscēns | dēscīscēns | dēscīscentēs | dēscīscentēs | dēscīscentia | |
- dēscīscēns
participium futūrum āctīvum dēscītūrus · dēscītūra · dēscītūrum
| sing | plūr | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | |
| nōm | dēscītūrus | dēscītūra | dēscītūrum | dēscītūrī | dēscītūrae | dēscītūra |
| acc | dēscītūrum | dēscītūram | dēscītūrum | dēscītūrōs | dēscītūrās | dēscītūra |
| gen | dēscītūrī | dēscītūrae | dēscītūrī | dēscītūrōrum | dēscītūrārum | dēscītūrōrum |
| dat | dēscītūrō | dēscītūrae | dēscītūrō | dēscītūrīs | dēscītūrīs | dēscītūrīs |
| abl | dēscītūrō | dēscītūrā | dēscītūrō | dēscītūrīs | dēscītūrīs | dēscītūrīs |
| voc | dēscītūre | dēscītūra | dēscītūrum | dēscītūrī | dēscītūrae | dēscītūra |
- dēscītūrus, dēscītūra, dēscītūrum