Lexicon Latīnum

verbum

dēcēdō -ere, dēcessī, dēcessum

dēcessus : nom. singular perfect passive participle masculine

1
to withdraw, retire, depart, leave or go away

= facessō= discēdō= cēdō= dēficiō= concēdō= excēdō= regredior= inclīnō= abscēdō= recēdō= subtrahō= subdūcō= āmoveō= recipiō= referō= vertō ↔ prōgredior↔ prōdeō↔ prōcēdō↔ prōficiō↔ aggredior↔ ēvehō↔ incēdō↔ accēdō↔ adeō
2
to desert or abandon, give up, resign, forego; yield

= dēserō= relinquō= omittō= dēdō= concēdō= dēstituō= dēficiō= oblīvīscor= cēdō= dēspondeō= linquō= dēsinō= dissimulō= trādō= addīcō= praetereō= neglegō
3
to yield, make way, step aside
4
to die

= pereo= morior= intereo= defungor= cado= occumbō= deficio= exspiro= excēdō= obeo
5
to subside
6
to disappear

= intereō= concēdō= cēdō= excēdō= pereō= discēdō ↔ prōcēdō↔ exorior↔ orior↔ coorior↔ oborior↔ appāreō↔ pāreō↔ ēmergō

Fōrmae

fōrmae prīncipālēs

dēcēdō
perfectum āctīvum: dēcessī

indicātīvus āctīvum

	praesēns	imperfectum	futūrum	perfectum	plūsquamperf.	fut. perfectum
1 sing	dēcēdō	dēcēdēbam	dēcēdam	dēcessī	dēcesseram	dēcesserō
2 sing	dēcēdis	dēcēdēbās	dēcēdēs	dēcessistī	dēcesserās	dēcesseris
3 sing	dēcēdit	dēcēdēbat	dēcēdet	dēcessit	dēcesserat	dēcesserit
1 plūr	dēcēdimus	dēcēdēbāmus	dēcēdēmus	dēcessimus	dēcesserāmus	dēcesserimus
2 plūr	dēcēditis	dēcēdēbātis	dēcēdētis	dēcessistis	dēcesserātis	dēcesseritis
3 plūr	dēcēdunt	dēcēdēbant	dēcēdent	dēcessēre, dēcessērunt	dēcesserant	dēcesserint

indicātīvus passīvum

	praesēns	imperfectum	futūrum
1 sing	dēcēdor	dēcēdēbar	dēcēdar
2 sing	dēcēdere, dēcēderis	dēcēdēbāre, dēcēdēbāris	dēcēdēre, dēcēdēris
3 sing	dēcēditur	dēcēdēbātur	dēcēdētur
1 plūr	dēcēdimur	dēcēdēbāmur	dēcēdēmur
2 plūr	dēcēdiminī	dēcēdēbāminī	dēcēdēminī
3 plūr	dēcēduntur	dēcēdēbantur	dēcēdentur

perfectum periphrastic: dēcessus + present active indicative of sum (periphrastic)
plūsquamperf. periphrastic: dēcessus + imperfect active indicative of sum (periphrastic)
fut. perfectum periphrastic: dēcessus + future active indicative of sum (periphrastic)

coniūnctīvus āctīvum

	praesēns	imperfectum	perfectum	plūsquamperf.
1 sing	dēcēdam	dēcēderem	dēcesserim	dēcessissem
2 sing	dēcēdās	dēcēderēs	dēcesserīs	dēcessissēs
3 sing	dēcēdat	dēcēderet	dēcesserit	dēcessisset
1 plūr	dēcēdāmus	dēcēderēmus	dēcesserīmus	dēcessissēmus
2 plūr	dēcēdātis	dēcēderētis	dēcesserītis	dēcessissētis
3 plūr	dēcēdant	dēcēderent	dēcesserint	dēcessissent

coniūnctīvus passīvum

	praesēns	imperfectum
1 sing	dēcēdar	dēcēderer
2 sing	dēcēdāre, dēcēdāris	dēcēderēre, dēcēderēris
3 sing	dēcēdātur	dēcēderētur
1 plūr	dēcēdāmur	dēcēderēmur
2 plūr	dēcēdāminī	dēcēderēminī
3 plūr	dēcēdantur	dēcēderentur

perfectum periphrastic: dēcessus + present active subjunctive of sum (periphrastic)
plūsquamperf. periphrastic: dēcessus + imperfect active subjunctive of sum (periphrastic)

imperātīvus āctīvum

	praesēns	futūrum
1 sing	—	—
2 sing	dēcēde	dēcēditō
3 sing	—	dēcēditō
1 plūr	—	—
2 plūr	dēcēdite	dēcēditōte
3 plūr	—	dēcēduntō

imperātīvus passīvum

	praesēns	futūrum
1 sing	—	—
2 sing	dēcēdere	dēcēditor
3 sing	—	dēcēditor
1 plūr	—	—
2 plūr	dēcēdiminī	—
3 plūr	—	dēcēduntor

īnfīnītīvus

praesēns āctīvum: dēcēdere
praesēns passīvum: dēcēdī
praesēns: dēcēdere
futūrum āctīvum: dēcessūrum esse
futūrum passīvum: dēcessum īrī
perfectum āctīvum: dēcessisse
perfectum āctīvum potential: dēcessūrum fuisse (potential)
perfectum passīvum: dēcessum esse
perfectum passīvum potential: —
fut. perfectum āctīvum: —
fut. perfectum passīvum: dēcessum fore

gerundium

acc: dēcēdendum
gen: dēcēdendī
dat: dēcēdendō
abl: dēcēdendō

supīnum

acc: dēcessum
abl: dēcessū; dēcessum

participium praesēns āctīvum dēcēdēns

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	dēcēdēns	dēcēdēns	dēcēdēns	dēcēdentēs	dēcēdentēs	dēcēdentia
acc	dēcēdentem	dēcēdentem	dēcēdēns	dēcēdentēs, dēcēdentīs	dēcēdentēs, dēcēdentīs	dēcēdentia
gen	dēcēdentis	dēcēdentis	dēcēdentis	dēcēdentium	dēcēdentium	dēcēdentium	dēcēdentis
dat	dēcēdentī	dēcēdentī	dēcēdentī	dēcēdentibus	dēcēdentibus	dēcēdentibus
abl	dēcēdente, dēcēdentī	dēcēdente, dēcēdentī	dēcēdente, dēcēdentī	dēcēdentibus	dēcēdentibus	dēcēdentibus
voc	dēcēdēns	dēcēdēns	dēcēdēns	dēcēdentēs	dēcēdentēs	dēcēdentia

dēcēdēns

participium futūrum āctīvum dēcessūrus · dēcessūra · dēcessūrum

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	dēcessūrus	dēcessūra	dēcessūrum	dēcessūrī	dēcessūrae	dēcessūra
acc	dēcessūrum	dēcessūram	dēcessūrum	dēcessūrōs	dēcessūrās	dēcessūra
gen	dēcessūrī	dēcessūrae	dēcessūrī	dēcessūrōrum	dēcessūrārum	dēcessūrōrum
dat	dēcessūrō	dēcessūrae	dēcessūrō	dēcessūrīs	dēcessūrīs	dēcessūrīs
abl	dēcessūrō	dēcessūrā	dēcessūrō	dēcessūrīs	dēcessūrīs	dēcessūrīs
voc	dēcessūre	dēcessūra	dēcessūrum	dēcessūrī	dēcessūrae	dēcessūra

dēcessūrus, dēcessūra, dēcessūrum

participium futūrum passīvum dēcēdendus · dēcēdenda · dēcēdendum

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	dēcēdendus	dēcēdenda	dēcēdendum	dēcēdendī	dēcēdendae	dēcēdenda
acc	dēcēdendum	dēcēdendam	dēcēdendum	dēcēdendōs	dēcēdendās	dēcēdenda
gen	dēcēdendī	dēcēdendae	dēcēdendī	dēcēdendōrum	dēcēdendārum	dēcēdendōrum
dat	dēcēdendō	dēcēdendae	dēcēdendō	dēcēdendīs	dēcēdendīs	dēcēdendīs
abl	dēcēdendō	dēcēdendā	dēcēdendō	dēcēdendīs	dēcēdendīs	dēcēdendīs
voc	dēcēdende	dēcēdenda	dēcēdendum	dēcēdendī	dēcēdendae	dēcēdenda

dēcēdendus, dēcēdenda, dēcēdendum, dēcēdundus

participium perfectum passīvum dēcessus · dēcessa · dēcessum

	sing			plūr
	m	f	n	m	f	n
nōm	dēcessus	dēcessa	dēcessum	dēcessī	dēcessae	dēcessa
acc	dēcessum	dēcessam	dēcessum	dēcessōs	dēcessās	dēcessa
gen	dēcessī	dēcessae	dēcessī	dēcessōrum	dēcessārum	dēcessōrum
dat	dēcessō	dēcessae	dēcessō	dēcessīs	dēcessīs	dēcessīs
abl	dēcessō	dēcessā	dēcessō	dēcessīs	dēcessīs	dēcessīs
voc	dēcesse	dēcessa	dēcessum	dēcessī	dēcessae	dēcessa

dēcessus, dēcessa, dēcessum