nōmen
coniūrātiō coniūrātiōnis f
conjūrātiō : feminine
coniūrātiō : feminine
coniūrātiō : nom./voc. singular
conjūrātiō : nom./voc. singular
- 1
a swearing together
- 2
a conspiracy, plot; confederacy, band of conspirators
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- conjūrātiō
- gen
- coniūrātiōnis, conjūrātiōnis
- f
- coniūrātiō, conjūrātiō
dēclīnātiō
| sing | plūr | |
|---|---|---|
| nōm | coniūrātiō, conjūrātiō | coniūrātiōnēs, conjūrātiōnēs |
| acc | coniūrātiōnem, conjūrātiōnem | coniūrātiōnēs, conjūrātiōnēs |
| gen | coniūrātiōnis, conjūrātiōnis | coniūrātiōnum, conjūrātiōnum |
| dat | coniūrātiōnī, conjūrātiōnī | coniūrātiōnibus, conjūrātiōnibus |
| abl | coniūrātiōne, conjūrātiōne | coniūrātiōnibus, conjūrātiōnibus |
| voc | coniūrātiō, conjūrātiō | coniūrātiōnēs, conjūrātiōnēs |