verbum
certātus -a -um
- 1
having wrestled
- 2
having contended, disputed
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- certātus
- f
- certāta
- n
- certātum
dēclīnātiō
| sing | plūr | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | |
| nōm | certātus | certāta | certātum | certātī | certātae | certāta |
| acc | certātum | certātam | certātum | certātōs | certātās | certāta |
| gen | certātī | certātae | certātī | certātōrum | certātārum | certātōrum |
| dat | certātō | certātae | certātō | certātīs | certātīs | certātīs |
| abl | certātō | certātā | certātō | certātīs | certātīs | certātīs |
| voc | certāte | certāta | certātum | certātī | certātae | certāta |