verbum · intrānsitīvum
absistō -ere, abstitī
- 1
intrāns. to withdraw, depart, go away from
- 2
intrāns. to desist, stop or cease from
Fōrmae
fōrmae prīncipālēs
- absistō
- perfectum āctīvum
- abstitī
indicātīvus āctīvum
| praesēns | imperfectum | futūrum | perfectum | plūsquamperf. | fut. perfectum | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 sing | absistō | absistēbam | absistam | abstitī | abstiteram | abstiterō |
| 2 sing | absistis | absistēbās | absistēs | abstitistī | abstiterās | abstiteris |
| 3 sing | absistit | absistēbat | absistet | abstitit | abstiterat | abstiterit |
| 1 plūr | absistimus | absistēbāmus | absistēmus | abstitimus | abstiterāmus | abstiterimus |
| 2 plūr | absistitis | absistēbātis | absistētis | abstitistis | abstiterātis | abstiteritis |
| 3 plūr | absistunt | absistēbant | absistent | abstitēre, abstitērunt | abstiterant | abstiterint |
indicātīvus passīvum
| praesēns | imperfectum | futūrum | |
|---|---|---|---|
| 1 sing | — | — | — |
| 2 sing | — | — | — |
| 3 sing | absistitur | absistēbātur | absistētur |
| 1 plūr | — | — | — |
| 2 plūr | — | — | — |
| 3 plūr | — | — | — |
coniūnctīvus āctīvum
| praesēns | imperfectum | perfectum | plūsquamperf. | |
|---|---|---|---|---|
| 1 sing | absistam | absisterem | abstiterim | abstitissem |
| 2 sing | absistās | absisterēs | abstiterīs | abstitissēs |
| 3 sing | absistat | absisteret | abstiterit | abstitisset |
| 1 plūr | absistāmus | absisterēmus | abstiterīmus | abstitissēmus |
| 2 plūr | absistātis | absisterētis | abstiterītis | abstitissētis |
| 3 plūr | absistant | absisterent | abstiterint | abstitissent |
coniūnctīvus passīvum
| praesēns | imperfectum | |
|---|---|---|
| 1 sing | — | — |
| 2 sing | — | — |
| 3 sing | absistātur | absisterētur |
| 1 plūr | — | — |
| 2 plūr | — | — |
| 3 plūr | — | — |
imperātīvus āctīvum
| praesēns | futūrum | |
|---|---|---|
| 1 sing | — | — |
| 2 sing | absiste | absistitō |
| 3 sing | — | absistitō |
| 1 plūr | — | — |
| 2 plūr | absistite | absistitōte |
| 3 plūr | — | absistuntō |
imperātīvus passīvum
| futūrum | |
|---|---|
| 1 sing | — |
| 2 sing | — |
| 3 sing | absistitor |
| 1 plūr | — |
| 2 plūr | — |
| 3 plūr | — |
īnfīnītīvus
- praesēns āctīvum
- absistere
- praesēns passīvum
- absistī
- praesēns
- absistere
- futūrum āctīvum
- —
- futūrum passīvum
- —
- perfectum āctīvum
- abstitisse
- perfectum passīvum
- —
gerundium
- acc
- absistendum
- gen
- absistendī
- dat
- absistendō
- abl
- absistendō
supīnum
- acc
- —
- abl
- —
participium praesēns āctīvum absistēns
| sing | plūr | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| m | f | n | m | f | n | ||
| nōm | absistēns | absistēns | absistēns | absistentēs | absistentēs | absistentia | |
| acc | absistentem | absistentem | absistēns | absistentēs, absistentīs | absistentēs, absistentīs | absistentia | |
| gen | absistentis | absistentis | absistentis | absistentium | absistentium | absistentium | absistentis |
| dat | absistentī | absistentī | absistentī | absistentibus | absistentibus | absistentibus | |
| abl | absistente, absistentī | absistente, absistentī | absistente, absistentī | absistentibus | absistentibus | absistentibus | |
| voc | absistēns | absistēns | absistēns | absistentēs | absistentēs | absistentia | |
- absistēns
participium futūrum passīvum
- absistendum, absistundum